Ilgums: 3 h.
Attālums: 28 km
Maršruta plāns

1) Piemineklis mirušajiem par Lietuvas neatkarību (Širvintās)

Ilgums: 15 min.
Plašāk
Ilgums: < 10 min. Attālums: 2 km

2)

Ilgums: 15 min.
Plašāk
Ilgums: 20 min. Attālums: 23 km

3) Giedraišu kaujas vieta

Ilgums: 1 h.

1919. gada pavasarī, poļiem uzbrūkot lietuviešu sardzei pie Vieves, starp Lietuvas un Polijas karaspēkiem sākās pirmā karadarbība, kura ar pārtraukumiem ilga līdz 1920. gada vēlam rudenim. Poļu ģenerāļa Lucjana Želigovska vienība 1920. gada 9. oktobrī ieņēma Viļņu un uzbrukumu turpināja rietumu un ziemeļrietumu virzienā. 17. novembrī poļu karaspēka uzsāktais uzbrukums Ukmerģē iestrēga. Viņiem izdevās ieņemt Širvintus un Giedraišus. 19. novembrī Ukmerģē ieradās Lietuvas Republikas karaspēka vadītājs ģenerālis Silvestrs Žukausks. Viņš pārņēma vadību un organizēja prettriecienu trīsdesmit kilometru garajā frontē. Uzbrukumu Lietuvas karaspēks sāka naktī no 20. uz 21. novembri. Daļa karaspēka uzbruka Giedraišiem. 2. kājnieku pulks — no Želvas, bet 9. kājnieku pulka bataljons — no Videnišķiem. Lietuviešiem uzbrūkot Giedraišu virzienā, smagas cīņas notiek Giedraišu apkārtnē pie Šupieņiem (Šupieņu muižas) un Seirūnu muižas saimniecības ēkām. Tāpat Bekupes muižā — 4 km uz ziemeļrietumiem no Giedraišiem. Poļu karavīri noturēja frontes līniju augstienē pirms Giedraišiem, kurus atbalstīja artilērijas uguns Martinišķu muižā. Te poļi pēdējo reizi pretojās lietuviešiem. Vēlāk lietuviešu karaspēka daļas atdzina poļus no ieņemtajām pozīcijām un iesoļoja Giedraišos. Cietuši nopietnus zaudējumus, Lietuvas karaspēks atgriezās pozīcijās, kuras tas turēja līdz 17. novembrim. Kritušie poļu karavīri 23. novembrī tika apglabāti Giedraišu kapos, bet mirušie lietuvieši — Giedraišu, Želvas un Ukmerģes kapos.

Karadarbību izbeidzas Tautu Savienība. 29. novembrī Kauņā tika parakstīts pamiers starp Lietuvas Republikas valdību un Žeļigovska pārstāvjiem. Okupētā Lietuvas daļa un tās galvaspilsēta Viļņa gandrīz divas desmitgades nokļuva Polijas rokās.

Plašāk
Ilgums: < 1 min. Attālums: 980 m

4) Piemineklis „Karavīriem, kuri miruši par Lietuvas brīvību 1920. gadā.“

Ilgums: 1 h.

Braucot uz Giedraišiem pa veco Molētu šoseju, no rietumu puses apbraucot Kiementas ezeru. Pilsētiņas centrā, Viļņas ielas malā, ir izveidots četrstūrains skvēriņš ar to ielencošām liepām. Skvēriņa vidū ir piemineklis „Varoņiem, kuri mira par Lietuvas brīvību 1920. gadā“, Giedraišu pilsētiņas ievērojama vieta.

Tobrīd Lietuvas karavīri cīnījās ar Polijas karaspēku. Poļiem ieņemot Viļņu un spiežoties dziļāk Lietuvā, ceļu viņiem aizšķērsoja Lietuvas karaspēks ģenerāļa Silvestra Žukauska vadībā. Lietuviešu pretošanās bija veiksmīga — poļu karaspēks tika apturēts. Tie, kuri pie Giedraišiem un Širvintiem mira 1920. gadā kaujās par tēvzemes brīvību, ir godāti, viņu uzvārdus iemūžinot obeliskā. Pieminekļa priekšējā daļā ir uzraksts: „Varoņiem, kuri miruši par Lietuvas brīvību pie Giedraišiem 1920. gadā“. Kreisajā pusē — Dusiet, draugi, godpilni miruši pie Giedraišiem 1920. gadā, aizsargājot tēvzemi no poļiem. Mēs drīz Jūs apmeklēsim, jo ceļš uz VIĻŅU vedīs caur jūsu kapiem! Leitn. Kunigaikša Vīteņa 9. kājnieku pulks “. Labajā pusē ir uzraksti: Godpilni mirušie Giedraišu laukos par Tēvzemes brīvību D.K.K. Aļģirda 2. kājnieku pulka kareivji, 1920. gadā“. 1932. gada 19. jūnijā atklāto pieminekli „Varoņiem, kuri miruši par Lietuvas brīvību 1920. gadā“ izveidoja novadnieks mākslinieks Antans Jaroševičs. Viņa vārdā šobrīd tiek saukta Giedraišu ģimnāzija. Šis piemineklis ir vienīgais no neatkarības kaujām paredzētajiem pieminekļiem, kurš netika nojaukts un padomju laikā ir restaurēts.

 

Plašāk
Ilgums: < 10 min. Attālums: 2.9 km