2000. gada vasarā Lokesu ezerā Molētu rajonā atrasts pirmā uz pāļiem celtā apdzīvotā vieta Lietuvā, kas datēta ar bronzas gadsimta beigām. Lokesu senā apdzīvotā vieta bija izveidota ziemeļu krasta līcī, ezera seklumā. Sekluma dziļums līdz 1,9 m. Pēc vairākiem gadiem izpētīta apdzīvotās vietas centrālā daļa, proti, kādreizējā apdzīvotā kompleksa teritorija. Līdz mūsdienām saglabājušies vertikāli stabi un horizontālas koka konstrukciju daļas. Rokot apdzīvoto vietu, atrastas lipinātās keramikas drumslas, dzīvnieku kauli, akmens cirvju daļas. Šī apdzīvotās vietas kultūrslānis sasniedz 39 cm. Atrastie stabi pārsvarā ir no bērza, to vecums ap 600. gads p.m.ē. Domājams, ka apdzīvotā vieta tika uzbūvēta diezgan ātri un viegli blakus esošās auglīgās zemes un ūdens dēļ. Cilvēki šajā apdzīvotajā vietā dzīvoja ne ilgāk par 20 gadiem. Koki apdzīvotās vietas celtniecībai tika cirsti tajā periodā. Vēlāku labojumu nav.
2001. gadā pētot šo ezeru, uzieta arī otra Lokesu ezera senā apdzīvotā vieta. Tā ir izveidojusies Lokesu ezera dienvidu daļā, ragveida seklumā. Sekluma dziļums līdz 1,7 m. Šī apdzīvotās vietas kultūrslānis sasniedz 35 cm. Nedaudz vēlāk atsegta koka platforma no trīs pāļu rindām un horizontāliem baļķiem. Ozola pāļu konstrukcijas datējamas ar ap 780. gadu p.m.ē. Rokot atrasta arī uz ripas veidotas māla keramikas lauskas.
Šo dzīvesvietu komplekss uzskatāms par unikālu Eiropas arheoloģisko pieminekli. Pēc vairāk nekā 10 gadiem ilgstošās arheoloģiskās izpētes šobrīd jau var teikt, ka bronzas laikmetā Lietuvā tika ēsts ar karotēm un cilvēkiem bija skaisti trauki. Atradumi tiek uzglabāti Lietuvas nacionālajā muzejā.
